Dezinformācijas laikmets: vai notiek personības izmaiņas?

Podkāsta The Science of Personality 132. epizodē līdzvadītāji Rains Šermans (Ryne Sherman) un Bleiks Lēps (Blake Loepp) apsprieda Džona Bērna-Mērdoka (John Burn-Murdoch) rakstu “The Troubling Decline in Conscientiousness”, kas publicēts Financial Times.

Bērna-Mērdoka rakstā atsauce tiek veikta uz pētījumu ar 15 000 –20 000 ASV respondentiem, kas liecināja, ka personība laika gaitā un līdz ar vecumu var mainīties. Dati tika iedalīti trīs vecuma grupās: “16–39 gadi”, “40–59 gadi” un “60 un vairāk gadi”. Piecu faktoru modeļa apzinīguma rādītāji šķita samazināmies visās trijās grupās, turklāt visizteiktāk jaunākajā vecuma grupā.

Taču Rains uzskatīja šādu datu interpretāciju par neapmierinošu. “Tas ir pretrunā ar to, ko rāda mūsu dati Hogan’ā,” viņš teica.

Piecu faktoru modeļa personības īpašības ir emocionālā stabilitāte (neirotisms), ekstraversija, atvērtība pieredzei, draudzīgums (agreeableness) un apzinīgums. Taču personības psiholoģijā nav vienprātības par to, ko tieši nozīmē apzinīgums. Dažādi mērījumi izmanto atšķirīgas definīcijas. Vispārīgi apzinīgums attiecas uz centīgumu, disciplīnu un smagu darbu, kā arī noteikumu ievērošanu, strukturētības piemērošanu un orientāciju uz detaļām.

Kāpēc apzinīgums ir svarīgs? “Apzinīgums ir saistīts ar visa veida nozīmīgiem iznākumiem. Cilvēki, kas ir apzinīgāki, iegūst labākas atzīmes skolā, uzrāda labāku darba sniegumu un dzīvo ilgāk,” sacīja Rains. Šādi iznākumi patiešām izklausās nozīmīgi!

Tomēr augsts apzinīgums ne vienmēr ir tikai ieguvums. Lai radītu inovācijas vai būtu uzņēmējs, cilvēkam ir jāpārkāpj noteikumi, nevis jāseko tiem. Tāpat cilvēkiem ar augstu apzinīgumu ir tendence pakļauties autoritātei, kā parādīja Milgrama eksperimenti. Gan augstam, gan zemam apzinīgumam ir savi trūkumi… tāpēc pat ja apzinīgums jauniešu vidū patiešām samazinātos, šī tendence nebūtu automātiski satraucoša.

Personības mērīšana laika gaitā var būt problemātiska un viegli pakļauta dezinformācijai. Bieži vien pētījumos par personības izmaiņām tiek ignorēta izlases mainība. Ja pētnieki salīdzinātu lielas personības novērtējumu izlases no 2010. un 2020. gada, tad nav garantijas, ka abos pētījumos piedalās tie paši cilvēki. Citiem vārdiem, rezultāti var atšķirties tāpēc, ka piedalījušies dažādi dalībnieki.

Papildus tam ir trīs iemesli, kāpēc personības rādītāji var mainīties. Tos sauc par vecuma efektiem, laikmeta efektiem un paaudžu efektiem.

• Vecuma efekti — kad cilvēks kļūst vecāks, viņa personība var mainīties. Piemēram, apzinīgums mēdz pakāpeniski palielināties visa mūža garumā.
• Laikmeta efekti — laikmets, kurā cilvēks dzīvo, var ietekmēt viņa personību, tomēr sabiedrības mēroga laikmeta ietekmes uz personību ir salīdzinoši retas.
• Paaudžu efekti — paaudze var radīt zināmas personības tendences, piemēram, Lielās depresijas laikā auguši bērni biežāk izauga par taupīgiem pieaugušajiem.

Rains norādīja, ka Džona Bērna-Mērdoka rakstā ir analizēti dati neņemot vērā šos trīs personības izmaiņu faktorus. Dezinformācija par šiem efektiem var novest pie tā, ka cilvēki tos sajauc, visbiežāk — uztver paaudžu atšķirību tur, kur patiesībā jārunā par vecuma atšķirību.

Ja tiek mērīts tikai viens no trim mainīgajiem, pārējie divi vienmēr var tikt sajaukti. Ja mēs novērtējam cilvēkus, kuriem ir 25 gadi, un cilvēkus, kuriem ir 50 gadi, var šķist, ka pastāv vecuma atšķirības viņu personībā. Taču mēs tikpat labi varētu uztvert atšķirības starp cilvēkiem, kas dzimuši 2000. gadā, un cilvēkiem, kas dzimuši 1975. gadā. Lai vecumu noturētu nemainīgu, būtu nepieciešams mērīt 25 gadus vecus cilvēkus ik pēc pieciem gadiem, sākot no 1975. gada. Taču tad par mainīgiem kļūst gan laikmets, gan paaudze.

“Daži teiktu, ka šos trīs faktorus nodalīt ir statistiski neiespējami,” sacīja Rains, taču piebilda, ka vecuma-laikmeta-paaudžu (APC) analīze varētu piedāvāt empīrisku statistisku risinājumu problēmai. Pēc Reina teiktā, rakstā izmantotie sākotnējie dati neesot piemērojuši atbilstošu analīzi, lai noteiktu, vai iegūtie rezultāti bija saistīti ar vecuma, laikmeta vai paaudžu efektiem.

Hogan apzinīgumu mēra ar Hogan personības aptauju (HPI), izmantojot skalu Apzinīgums. “Es izvilku datus no vairāk nekā 770 000 cilvēku visā pasaulē, kuri bija aizpildījuši šos testus laika posmā no 2015. līdz 2022. gadam,” sacīja Rains. “Šeit ir pārstāvētas septiņas dažādas dzimšanas desmitgades — no 1940. gadiem līdz 2000. gadiem. Ja šos datus analizē ar vecuma–laikmeta–paaudzes (APC) analīzi, gandrīz nemaz nerodas atšķirības laika gaitā.”

Izmantotā literatūra:

1. https://www.hoganassessments.com/blog/personality-change-misinformation-age/
2. Burn-Murdoch, J. (2025, August 7). The Troubling Decline in Conscientiousness. Financial Times. https://www.ft.com/content/5cd77ef0-b546-4105-8946-36db3f84dc43