Karjeras sasniegumi un nevienlīdzība

Nesen raidījumā The Science of Personality (Personības zinātne) raidījuma vadītāji, doktors Ryne Sherman un Blake Loepp, runāja ar Iovas Universitātes vadības un uzņēmējdarbības docentu un Mahoney Fellow doktoru Rong Su par karjeras sasniegumiem un nevienlīdzību.

Ronga ir organizāciju psihologs, kurš pēta individuālās atšķirības, kas nosaka cilvēku darba sniegumu, apmierinātību un panākumus. Viņa aplūko individuālās atšķirības piecos faktoros (1) karjeras intereses, (2) dzimums, (3) sociālekonomiskais stāvoklis, (4) personība un (5) intelekts.

Karjeras intereses ir cilvēku vēlmes attiecībā uz dažādām darba aktivitātēm, profesionālajām jomām vai vidi. “Interese ir ļoti svarīgs faktors, kas nosaka cilvēku karjeras izvēli,” teica Ronga. Cilvēkus parasti piesaista darbs, kas sakrīt ar viņu interesēm. Karjeras interešu kategorijas ir pētnieciskas, sociālas, uzņēmīgas un mākslinieciskas.

Interese ir ienākumu un profesijas prestiža prognozēšanas faktors. Dažādām profesijām ir atšķirīgs ienākumu līmenis, tāpēc intereses ietekmē ienākumus. Interešu dēļ karjeras ietvaros var izvēlēties dažādas darbības, piemēram, pētniecību vai administrēšanu. Tās kalpo arī kā iekšējās motivācijas avots, kas veicina darba sniegumu. “Atbilstība starp cilvēka interesēm un darbu nosaka viņa snieguma līmeni,” teica Rongs.

Piemēram, IT inženieriem parasti ir reālistiskas intereses, kas ietver darbu ar objektiem, praktisku darbību veikšanu un problēmu risināšanu, izmantojot programmēšanu. Izbaudot šo darbu, iespējams, tiks radīts vislabākais darba izpildītājs. “Vislabākos individuālos darbiniekus kā IT speciālistus vai inženierus parasti paaugstina amatā,” norādīja Ronga. “Pārejot no darba, kas orientēts uz lietām, uz darbu, kas orientēts uz cilvēkiem un prasa daudz vadīt un ietekmēt citus, rodas neatbilstība, un ir nepieciešama pielāgošanās.”

Dzimumu lomas ietekmē dažu cilvēku interešu veidus. “Vīrieši vidēji tiecas uz karjeras virzienu, kas vērsts uz lietām, bet sievietes vidēji tiecas uz karjeras virzienu, kas vērsts uz cilvēkiem,” teica Ronga. No otras puses, uzņēmējdarbības interešu dimensijā vēsturiski dominēja vīrieši, bet tagad dzimumu atšķirības nav vērojamas. (Dati šīm metaanalīzēm galvenokārt iegūti Ziemeļamerikā pēdējo desmitgažu laikā.)

Kas izraisa šīs intereses atšķirības starp dzimumiem? Rongsa atsaucās uz Lindas Gotfredsonas (Linda Gottfredson) teoriju par ierobežošanu un kompromisu. Šī teorija liecina, ka cilvēki var ierobežot savas intereses sociālo, rasu un kultūras normu ietvaros, kas nosaka dzimumu lomas. Dzimums, visticamāk, ir svarīgs faktors tam, kā cilvēki uzskata, kas ir un kas nav pieņemamas intereses.

Sociālekonomiskajam statusam (SES) ir liela ietekme uz panākumiem karjerā. “Cilvēkiem no augstākas sociālekonomiskās vides ir priekšrocības attiecībā uz sekmēm, izglītības sasniegumiem un karjeras rezultātiem,” teica Ronga. SES ietekmē karjeras intereses, kas ietekmē karjeras izvēli.

Iedomājieties scenāriju, kurā divām meitenēm abām ir interese par karjeru, kas saistīta ar kādu lietu. Tagad pieņemsim, ka meitenes saskaras ar atšķirīgu pieredzi, pamatojoties uz sociālekonomisko statusu. Viena meitene varētu apmeklēt zinātnes un tehnoloģiju muzejus un kļūt par inženieri. Otra meitene pēc skolas varētu pavadīt laiku ģimenes autoservisā un kļūt par automehāniķi. Šāda agrīna pieredze veido darba aktivitātes, ko cilvēki var veikt pieaugušā vecumā.

“Kā mēs izkopjam intereses, lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt, kādas karjeras ir iespējamas?” Ronga jautāja. Lai pārvarētu sociālekonomiskos šķēršļus, ir nepieciešama agrīna rīcība. Lomas modeļi un saskarsme ar dažādām aktivitātēm palīdz veicināt un nostiprināt interesi par karjeru dažādās sociālajās klasēs.

Protams, arī personība ietekmē karjeras panākumus. “Personība ir svarīga darba rezultātiem,” teica Ronga. Viena no piecu faktoru modeļa personības īpašībām, kas īpaši ietekmē darba sniegumu, ir apzinīgums. Augsts apzinīgums, piemēram, augsts rezultāts Hogana personības izpētē Apdomīguma skalā, ir saistīts ar to, ka cilvēks ir strādīgs, uzticams, organizēts un paklausīgs. Arī pārējie faktori ir saistīti ar darba rezultātiem atkarībā no darba prasībām.

Personība ir svarīgs faktors, kas ietekmē jauno vadītāju un efektīvu vadību. Līderis, kas dabiski uzņemās vadību, parasti šķiet harizmātisks, meklē vadības lomas un tiek uzskatīts par līderi. Efektīvs līderis veido un uztur augstas veiktspējas komandu, paveicot darbu, izmantojot komandas sniegumu. Personība kopā ar karjeras interesēm var prognozēt, kurš, visticamāk, iegūs līdera lomu un kurš, visticamāk, efektīvi vadīs.

Salīdzinot personu intelektu, personību un interesi, lai prognozētu dažādus karjeras un izglītības rezultātus, Ronga konstatēja, ka intelektam ir tendence būt ietekmīgākajam faktoram. Tas palīdz prognozēt akadēmiskos sasniegumus, izglītības līmeni, profesijas prestižu un pat ienākumus.

Kāda ir individuālo intelekta atšķirību ietekme uz dažādu sociālekonomisko statusu cilvēkiem? Varētu būt trīs iespējas: (1) Katram no šiem faktoriem varētu būt neatkarīga ietekme: intereses, dzimums, SES, personība un intelekts viens otru neietekmētu. (2) Faktoriem varētu būt kolektīva vai kumulatīva ietekme. Piemēram, intelekts un sociālekonomiskais statuss viens otru papildinātu. (3) Faktoriem varētu būt ietekme, pamatojoties uz resursu aizstāšanas hipotēzi. Intelekts un personība varētu aizstāt vai palīdzēt cilvēkiem atgūties no zemāka sociālekonomiskā statusa.

“Lielākoties mēs esam atklājuši, ka pastāv neatkarīgais efekts,” teica Ronga. ”Individuālās atšķirības neatkarīgi ietekmē indivīdu turpmāko karjeru. SES priekšrocība vienmēr būs. Inteliģence un vēlamās personības īpašības, piemēram, apzinīgums, arī dod cilvēkiem priekšrocības. Taču dažās jomās mēs atradām apstiprinājumu resursu aizstāšanas efektam. Attiecībā uz ienākumiem apzinīgums un intelekts palīdz cilvēkiem panākt pārējos.”

Atzīstot, ka šīs piecas dimensijas var neatkarīgi veicināt karjeras panākumus, kas savukārt var veicināt cerību pilnu perspektīvu. Ja, piemēram, personība un intereses ir svarīgākas par SES, tad tādiem centieniem kā, piemēram, agrīna izglītības saskarsme ar dažādām aktivitātēm var būt liela ietekme. Bērnu iepazīstināšana ar dažādām profesiju jomām, lai parādītu, kādas karjeras viņiem ir pieejamas, ir patiesi nozīmīgs pasākums. “Iespējams, mēs nekad nenovērsīsim visu nevienlīdzību, bet galvenais faktors, lai mainītu vai mazinātu atšķirības, ir palīdzēt cilvēkiem citādi skatīties uz pasauli un parādīt, kas ir iespējams,” sacīja Ronga.

Runājot par nevienlīdzības mazināšanu karjeras panākumu jomā, ir iespējama nelabvēlīga ietekme uz noteiktām grupām, ja atlases un pieņemšanas lēmumos tiek izmantoti kognitīvie testi. Ronga iesaka iekļaut nekognitīvo novērtējumu, piemēram, izmantot interešu novērtējumu vai personības novērtējumu, lai palīdzētu samazināt nelabvēlīgas ietekmes iespējamību un palielinātu daudzveidību.

Šo sarunu pilnībā noklausieties raidījuma The Science of Personality 104. epizodē. 

Izmantotā literatūra:

1. Gottfredson, L. S. (1981). Circumscription and Compromise: A Developmental Theory of Occupational Aspirations. Journal of Counseling Psychology, 28,545–579. https://doi.org/10.1037/0022-0167.28.6.545
2. Damian, R. I., Su, R., Shanahan, M., Trautwein, U., & Roberts, B. W. (2015). Can Personality Traits and Intelligence Compensate for Background Disadvantage? Predicting Status Attainment in Adulthood. Journal of Personality and Social Psychology, 109(3), 473–489. https://doi.org/10.1037/pspp0000024