Lielākā daļa no mums ir saskārušies ar vadītāju, kurš sapulces izmanto kā personīgo “prāta vētras” īstenošanas brīdi. Pēc šādām tikšanās reizēm visi aiziet apjukuši vai neziņā par to, kas jādara tālāk. Šādam vadītājam nereti ir arī reputācija kā cilvēkam, kurš vienlaikus izsaka vairākas neskaidras idejas. Šīs idejas var būt pat tik neskaidras, ka šķiet savstarpēji pretrunīgas, tomēr vadītājs sagaida, ka komanda tās īstenos.
Visticamāk, šis vadītājs demonstrē radošuma tumšo pusi. Hogan to sauc par “Iztēles spējas” (“Imaginative”), kas parādās tad, kad iztēle sāk kavēt darba sniegumu, radot komandā apjukumu un virziena trūkumu.
