Līderība mākslīgā intelekta laikmetā: darba transformācija ar automatizācijas palīdzību

Četri Kestria dalībnieki tika pieaicināti, lai dalītos ar savām atziņām un pieredzi no dažādiem reģioniem un nozarēm. Viņu viedokļi atklāj mainīgos izaicinājumus un iespējas, ar kurām vadītāji saskaras šajā pārmaiņu laikmetā.

Sandro Eggimans (Sandro Eggimann), Kestria Switzerland partneris, uzskata, ka mākslīgais intelekts un automatizācija vairs nav izvēles iespējas, tie ir šeit – iestrādāti ikdienas darba plūsmā un liek uzņēmumiem pārdomāt, kā tiek veikts darbs. “Mūsu uzņēmumā “Viavanta” mēs to redzam ikdienā. Klientu uzdevumos, C līmeņa diskusijās un katrā mūsu veiktajā stratēģiskajā meklēšanā.

Viena izteikta tendence: Mākslīgais intelekts vairs neaprobežojas tikai ar tehnoloģiju funkcijām. Tas pārveido ražošanu, loģistiku, veselības aprūpi un profesionālos pakalpojumus – visur, kur ir atkārtojoši procesi vai lēmumi, kas saistīti ar lielu datu apjomu. Taču lielākās pārmaiņas nav tikai tehniskas. Tās ir strukturālas. Mainās darba pienākumi, hierarhija kļūst lēzenāka, un par normu kļūst starpfunkcionālas komandas.

Līderība ir īstais noteicošais faktors. Nav svarīgi būt digitālākajam cilvēkam telpā. Runa ir par spēju pielāgoties, zinātkāri un pārliecību, lai vadītu, neskatoties uz neskaidrībām. Mēs nemeklējam supervaroņus. Mēs meklējam cilvēkus, kuri spēj veidot uzticību, vienlaikus atsakoties no kontroles, kuri galvenokārt, tehnoloģijas uzskata par instrumentu, nevis draudu.

Šodienas vadītājiem ir jāspēj savienot cilvēkus un sistēmas. Viņiem jāsaprot darbinieki pietiekami daudz, lai ne tikai izaicinātu viņus, bet arī uzklausītu. Mūsu izpratnē visgatavākie nākotnes vadītāji ir tie, kuri uzdod labākus jautājumus, nevis tie, kuriem ir visas atbildes.

Mēs redzam, kā klienti nomaina stingrās organizatoriskās shēmas ar elastīgākām komandām. Mēs saskaramies ar nepieciešamību pēc tādiem līderu profiliem, kas apvieno stratēģisko skaidrību un emocionālo inteliģenci. Un mēs redzam, ka patiesas pārmaiņas nenotiek tikai ar tehnoloģiju palīdzību. Tās nāk no cilvēkiem, kuri zina, kā to izmantot, nezaudējot cilvēcisko vadības pusi. Tas ir darbs, ko mēs veicam katru dienu.”

Japheth A. Worthy, Kestria Japan asociētais direktors MedTech jomā, norāda, ka šīs valsts unikālajā biznesa pasaulē, mākslīgajam intelektam kļūstot arvien izplatītākam, vadītājiem ir jāpārdomā sava pieeja. “Japānas uzņēmumi arvien vairāk izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, tostarp tādas, kas spēj ģenerēt tekstu un attēlus, lai risinātu tādas problēmas kā darbaspēka trūkums un palielinātu produktivitāti. Tomēr, tā kā Japānā uzsvars tiek likts uz grupas vienprātību un apzinātu lēmumu pieņemšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešana bieži vien notiek lēnāk nekā Rietumvalstīs.

Vadītājiem ir jāvirza savas organizācijas, lai izmantotu mākslīgo intelektu tā, lai patiesi atbalstītu darbiniekus, nevis koncentrētos tikai uz izmaksu samazināšanu. Mākslīgais intelekts jāuzskata par rīku, kas ļauj darbiniekiem koncentrēties uz vērtīgākiem, radošiem uzdevumiem. Tādēļ ir nepieciešams izveidot efektīvu līdzsvaru starp automatizētiem procesiem un cilvēku ieguldījumu. Lai efektīvi vadītu, arī vadītājiem jāpieņem AI kā stratēģisko lēmumu pieņemšanas partneri, kas spēj sniegt uz datiem balstītas atziņas ar lielāku ātrumu un precizitāti nekā tradicionālās pieejas. Pareizi izmantojot šīs atziņas, tiek atvieglota stratēģisko lēmumu pieņemšana — no resursu sadalīšanas līdz jaunu tirgus iespēju apzināšanai, balstoties uz plašāku informāciju. Lai realizētu šos ieguvumus, uzņēmumiem ir jānodrošina stabila datu pārvaldība, jāveicina nepārtraukta darbinieku prasmju pilnveidošana un jākopj kultūra, kas veicina eksperimentēšanu un piesardzīgu riska uzņemšanos.”

Krista Kristiana Ziediņa, Kestria Latvia biznesa partnere, uzsver, ka ik katrā valstī un darba tirgū automatizācija kļūst par neatņemamu konkurētspējas sastāvdaļu. “Tradicionālo darba plūsmu un procesu pārskatīšana šobrīd ir stratēģiska nepieciešamība, lai saglabātu efektivitāti un reaģētu uz tirgus dinamiku. Piemēram, Baltijas valstīs ir daļa no uzņēmumiem, kas ir ļoti automatizēti un ar labu tehnoloģisko nodrošinājumu, bet citi to sāk to apdomāt tikai tagad. Jebkurā gadījumā, noteikti varu apgalvot, ka ieguvēji ir tie, kas jau laicīgi ir sākuši domāt par automatizāciju, mākslīgo intelektu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu.

Toties, manuprāt, viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā transformācijas procesā ir cilvēkresursu vadība un darbinieku prasmju pilnveide. Automatizācijas ieviešana nereti rada bažas darbiniekiem par darba vietu zaudēšanu, taču pieredze rāda, ka tas var arī veicināt jaunu lomu un atbildību rašanos, ļaujot darbiniekiem fokusēties uz uzdevumiem ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, attiecību veidošanu ar klientiem un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Vadītāju uzdevums šajā pārmaiņu posmā ir ieguldīt resursus darbinieku pārkvalifikācijā un prasmju attīstībā, it īpaši darba tirgos, kur sāk pietrūkt darbinieki demogrāfiskās situācijas dēļ. Tai skaitā, vadītājiem ir izteikti būtiski veidot darba vidi, kur pārmaiņas un atvērtība inovācijām netiek uzskatītas par draudiem, bet tieši par iespējām izaugt un attīstīties. Vērtīgi būtu, ja vadītāji savām komandām regulāri skaidrotu par automatizācijas un tehnoloģiju ieguvumiem, iesaistītu darbiniekus lēmumu pieņemšanā, iedrošinātu dalīties, eksperimentēt ar idejām un uzņemties iniciatīvu.

Automatizācija ir kompleks pārmaiņu process, bet tas noteikti var būt arī aizraujošs, jo iet roku rokā ar jaunām pieredzēm, zināšanām un prasmēm. Automatizācija nav nākotne, tā ir tagadne.”

Kestria Canada & USA asociētā biznesa partnere Tara-Lynn Dent uzsver, ka, lai gan mākslīgais intelekts ir daudzsološs produktivitātes un efektivitātes palielināšanai, tā arvien plašāka izmantošana rada arī pieaugošas bažas par privātumu, neobjektivitāti un ļaunprātīgu izmantošanu. “Mākslīgais intelekts attīstās zibenīgā ātrumā. Dažādu nozaru vadītāji izjūt spiedienu ātri ieviest rīkus, racionalizēt darbību un palielināt produktivitāti. Tomēr ātrums bez drošības pasākumiem var novest pie kritiskām kļūdām. Patiesais izaicinājums ir līdzsvarot efektivitāti un ētisko atbildību. Pirms ieviest jaunus rīkus, pajautājiet: vai jūsu organizācijā ir izstrādāta mākslīgā intelekta politika? Kā tā atbilst jūsu datu pārvaldības protokoliem? Mēs redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu pieņem iekšējās AI vadlīnijas un dažos gadījumos pilnībā aizliedz konkrētus rīkus, lai aizsargātu sensitīvus datus un intelektuālo īpašumu. Būtiska ir skaidrība par to, ko drīkst un ko nedrīkst iekļaut mākslīgā intelekta rīkos.

Izvēlieties rīkus, kas atbilst datu aizsardzības tiesību aktiem un starptautiskajiem privātuma standartiem. Pārliecinieties, ka tajos ir iebūvēti stingri drošības pasākumi, lai aizsargātu sensitīvus datus. Amerikas Savienotajās Valstīs Nacionālais standartu un tehnoloģiju institūts (NIST) ir izstrādājis mākslīgā intelekta risku pārvaldības sistēmu, lai palīdzētu organizācijām labāk pārvaldīt ar mākslīgo intelektu saistītos riskus. Tā kā mākslīgā intelekta sistēmas atspoguļo datus, pēc kuriem tās tiek apmācītas, tās var atkārtot vai pat pastiprināt vēsturiskos aizspriedumus, radot gan ētiskas, gan iekļaujošas bažas. Lai identificētu un labotu neprecīzus vai neobjektīvus rezultātus, ir būtiski veikt regulāras revīzijas. Svarīgi ir arī definēt atbildību: kas jūsu organizācijā ir atbildīgs par AI pārraudzību – viena komanda vai starpfunkcionāla grupa?

Mākslīgajam intelektam ir jāpapildina, nevis jāaizstāj cilvēka intelekts. Attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar lieliem riskiem, ir jāsaglabā cilvēka līdzdalība. Uzticības veidošana sākas iekšēji: komandām jābūt apmācītām par to, kā AI tiek izmantots visā uzņēmumā, tostarp par to, kur tas rada pievienoto vērtību, kur tas ir nepilnīgs un kā tas tiek pārvaldīts. Tikpat būtiska ir pārredzamība attiecībā uz klientiem un ārējām ieinteresētajām personām, jo tā parāda, ka AI tiek izmantots atbildīgi un ar skaidru nodomu.”

Nākotnes darbs ir atkarīgs no spējas pielāgoties un attīstīties līdztekus tehnoloģiskajam progresam. Organizācijas, kas apvieno inovācijas ar pārdomātu vadību un koncentrēšanos uz saviem darbiniekiem, būs vislabākajā pozīcijā, lai pārvarētu sarežģītību un gūtu ilgstošus panākumus. Ilgtspējīgai izaugsmei mākslīgā intelekta laikmetā ir būtiska apņemšanās nepārtraukti pilnveidoties un atbildīgi pieņemt jaunus rīkus.

Izmantotā literatūra:

https://kestria.com/insights/leadership-in-the-age-of-ai-transforming-work-with/